TV RAIDĪJUMS "DZĪVO ZAĻĀK"
1. raidījuma tēma:
„Otrā dzīve – atkritumiem!”
Ne viss, kas nonāk mūsu atkritumu konteinerā ir atkritumi, kas taisnā ceļā jāved uz noglabāšanu atkritumu poligonā. Pēc Vides ministrijas datiem Latvijā ik gadu tiek radītas vidēji 600 000 - 700 000 tonnas sadzīves atkritumu. Daļu no šiem atkritumiem veido izlietotais iepakojums – tas ir papīrs, kartons, stikls, metāls, PET pudeles un citi plastmasas materiāli. Viss šis iepakojums ir vidēji 30% no atkritumu daudzuma, ko radam ikdienā.Pirmajā raidījumā apkopota informācija par atkritumu šķirošanas, nodošanas un apstrādes iespējām projekta teritorijā, noskaidrots iedzīvotāju viedoklis un paradumi par atkritumu šķirošanu, kā arī apskatīts viens no lielākajiem PET pudeļu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā – AS „PET Baltija” (Jelgava).
2. raidījuma tēma:
„Kļūstu zaļāks talkā!”
Lielās Talkas dienā, 27.aprīlī, Ogres kultūras centrā notika SIA "ĶILUPE" un Ogres novada pašvaldības rīkotā konkursa „Otrā dzīve - atkritumiem” apbalvošana.
Otrajā raidījumā apkopota informācija par šo konkursu un tās dalībniekiem. Tāpat viesojāmies Baldones vidusskolā, kad jaunieši mācījās šķirot atkritumus un veidoja video Lielās Talkas konkursam „Tīra Latvija sākas tavā galvā”. Raidījuma noslēgumā apskatītas talkošanas vietas un parādīts kā šogad talkoja iedzīvotāji Ogres un Ikšķiles novados.
3. raidījuma tēma:
„Mīti un patiesība par atkritumu šķirošanu”
Ikdienā bieži sastopamies ar jautājumiem par to, ko tad īsti nozīmē atkritumu šķirošana, kā tā jāveic un cik ienesīga tā ir. Tiesa gan, nereti par šo tēmu tiek izteikti arī dažādi pieņēmumi un mīti, tādēļ trešajā raidījumā „Dzīvo Zaļāk!” apkopojām raksturīgākos, lai sniegtu atbildes uz tiem. Būtiskākie mīti par atkritumu šķirošanu:
- Atkritumus šķirot nav jēgas, jo atkritumu savākšanas mašīnas tāpat visu saber kopā;
- Iedzīvotāji nešķiro atkritumus, jo pie viņu mājām nav šķirošanai paredzēto atkritumu konteineru;
- Atkritumus šķirot ir pārāk sarežģīti (nepieciešami vairāki konteineri);
- Atkritumus šķirot nav svarīgi – mans kaimiņš to nedara;
- Šķirošana ir izdevīga tikai atkritumu savācējiem.
4. raidījuma tēma:
„Uzmanību! Bīstamie atkritumi!” 1. daļa
Šoreiz raidījumā noskaidrots, kas tad ir sadzīves bīstamie atkritumi un kā pareizi tos apsaimniekot. Izrādās, ka bīstamie sadzīves atkritumi sastāda 1 - 2% no kopējā radītā atkritumu daudzuma. Svarīga ir atsevišķu veidu bīstamo atkritumu šķirošana, jo tos savācot kopā ar sadzīves atkritumiem un transportlīdzeklī sapresējot, kā to dara ar sadzīves atkritumiem, tie tiek atbrīvoti no iesaiņojuma un, nonākot saskarsmē ar citām vielām, var izraisīt bīstamas reakcijas. Savukārt nonākot sadzīves atkritumu poligonos, šīs vielas var piesārņot gruntsūdeņus un gaisu, līdz ar to pasliktinot mūsu dzīves kvalitāti. Sadzīves bīstamos atkritumus apsaimnieko specializēti uzņēmumi, kas saņēmuši attiecīgas atļaujas, tāpēc raidījuma apskatīts Latvijā viens no lielākajiem uzņēmumiem - AS "BAO".
5. raidījuma tēma:
„Uzmanību! Bīstamie atkritumi!”
2.daļa
Droši vien nav tādu cilvēku, kas kaut reizi nebūtu lietojuši kādus medikamentus, vitamīnus, pārtikas piedevas u.tml. Bieži cilvēkiem paliek neizmantotas zāles, līdz ar to veidojas šo zāļu krājumi, jo nākošajā reizē ārsts izraksta jau citus medikamentus. Rezultātā vairums cilvēku nederīgos medikamentus izmet pie sadzīves atkritumiem. Daudzi, nezinot, ko ar šādām zālēm iesākt un ar domu – varbūt kādreiz noderēs, glabā šos medikamentus zāļu skapītī, lai gan bieži ir aizmirsies, kam attiecīgā tablete ir bijusi vajadzīga, kā arī daudzām zālēm jau beidzies derīguma termiņš. Neapdomīgi lietojot šādas zāles cilvēks var smagi saindēties. Vairums cilvēku ir dzirdējuši, ka nokļūstot apkārtējā vidē medikamenti ir bīstami. Izmetot medikamentus konteinerā, tie kopā ar sadzīves atkritumiem nonāk izgāztuvēs, kur var notikt neparedzama reakcija ar citiem atkritumiem, kā arī pastāv iespēja, ka tie nonāks gruntī. Tas nozīmē, ka izmest nederīgās zāles atkritumos vai noskalot kanalizācijā nedrīkst! Bet, ko tad ar tām iesākt? Tāpēc, turpinot iepriekšējā raidījumā aizsākto tēmu par sadzīves bīstamajiem atkritumiem, šajā raidījumā apskatījām iespējas kā pareizi izmest medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš.
Tāpat apmeklējām šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumus Madlienā un Lielvārdē, lai noskaidrotu kādas ir atkritumu šķirošanas iespējas šajās pilsētās un cilvēku attieksmi pret zaļāku dzīvesveidu.
6. raidījuma tēma:
„Par tīru dabu un ūdeņiem!”
Lai gan katru gadu tiek rīkotas kopīgas Latvijas sakopšanas talkas un īstenotas dažādas informatīvas aktivitātes, daļa meža lēnām pārtop par plastmasas pudeļu, konservu kārbu un citu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Tāpat nekārtības ir vietās, kur tuvumā ir ūdens. Gluži vai jābrīnās, cik smaga pēkšņi paliek tukšā pudele, maisiņš vai sviestmaižu iepakojums, kas atvests uz piknika vietu. Lai gan atkritumi mežam augt netraucē, sabojāta tiek ainava. Līdz ar to nevajag paļauties uz to, ka atpūtas vietā vai mežā ar mierīgu sirdi var pamest visu lieko un nākamreiz braukt uz citu vietu cerībā, ka tā izrādīsies tīra. Tāpēc šajā raidījumā apskatījām tēmu par neatļautu atkritumu izmešanu upju krastos un mežā.
7. raidījuma tēma:
„Dzīvo zaļi – šķiro!!”
Bieži vien ir dzirdēts, ka iemesls atkritumu nešķirošanai dzīvoklī ir vietas trūkums vēl trīs vai četriem atkritumu spaiņiem. Tomēr kā noskaidroja raidījums „Dzīvo zaļāk!” risinājums ir vienkāršs. Lai sāktu šķirot atkritumus dzīvoklī, pietiek ar diviem atkritumu spaiņiem – vienu sadzīves atkritumiem un otru sašķirotajiem atkritumiem. Tāpat raidījumā smēlāmies praktiskās zināšanas par atkritumu šķirošanu un noskaidrojām kā atkritumus šķiro iedzīvotāji Ciemupē, Ķegumā, Jumpravā un Skrīveros.
8. raidījuma tēma:
„Spuldzes ar ēnas pusi!”
Latvijā spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ir izveidojusi un kopš 2005.gada uztur SIA „Ekogaisma”. Kompānijas dibinātāji ir vadošie Eiropas spuldžu ražotāji – Philips, Osram, General Electric, Sylvania un BLV Licht. Daļa savākto spuldžu tiek nogādātas Lampu demerkurizācijas centrā Liepājā, daļa – BAO Elektrotehnikas pārstrādes centrā Tumē, kur tās tiek pārstrādātas, iegūstot vērtīgus materiālus otrreizējai izmantošanai – stiklu, metālu un dažādu materiālu sīkas daļiņas. Pārstrādes procesā iegūtie dzīvsudraba tvaiki tiek savākti atsevišķi un nogādāti uzglabāšanai drošā vietā ārpus Latvijas. Atbilstoši Ekogaismas darbības pamatprincipiem, pārstrādātāji tiek motivēti nodrošināt pārstrādes procesā iegūto materiālu kvalitāti tik augstā līmenī, lai tos būtu iespējams otrreizējai izmantošanai atgriezt tieši spuldžu ražošanā. Tāpēc šoreiz raidījums Dzīvo Zaļāk! viesojās Liepājā un noskaidroja, vai tā ir taisnība, ka Lampu demerkurizācijas centrā pārstrādā 3 spuldzes 2 sekundēs, stundā – 200 kg spuldzes, gadā 200 līdz 250 tonnām spuldzes.
9. raidījuma tēma:
„Veido zaļo vidi pats!”
Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet tai pat laikā savu efektivitāti jau drīz apliecinošas vides pārvaldes sistēmas izveide skolā vai bērnudārzā. Bet šī programma neaprobežojas tikai ar vides pārvaldību, jo tā veicina izpratni par vidi, saistot to ar daudziem mācību priekšmetiem, veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi un līdz ar to arī vēlmi rīkoties, pie tam procesā iekļaujot ne tikai skolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību, tādējādi veicinot kopējo vides apziņas attīstību. Ko tad īsti nozīmē – Eko? Izrādās, ka rūpēties par vidi var dažādi: taupot dabas resursus, piedaloties vides sakopšanas talkās, izvēloties vides un cilvēka veselībai nekaitīgus mazgāšanas un kosmētiskos līdzekļus utt. Taču tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību arī vides piesārņojuma mazināšanai, izvēloties preces ar EKO marķējumu, kas apliecina, ka ražotājs ir parūpējies, lai tā izstrādājumu iepakojums pēc izlietošanas tiktu savākts un pārstrādāts. Līdz ar to šoreiz raidījums „Dzīvo zaļāk!” viesojās Jumpravas pirmskolas izglītības iestādē „Zvaniņš” un Ogresgala pamatskolā, kur lieliski darbojas Ekoskolu programma.
10. raidījuma tēma:
„Atkritumiem nav pasta indeksa!”
Latvijā 2012.gadā radītas 838 tūkst. tonnas sadzīves atkritumu. Statistika liecina, ka šis atkritumu daudzums pieaug vidēji par 5% gadā. Vismaz 30% no tiem ir izlietotais iepakojums. Turklāt Getliņu poligons jau tagad ir pakāpies milzu augstumā. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā aktīvi darbojas izglītības iestādes, uzņēmumi un vienkārši cilvēki, kas rūpējas par vides aizsardzību, kurā ietilpst arī pareiza atkritumu šķirošana. Līdz ar to pēdējā „Dzīvo zaļāk!” raidījumā viesojāmies Ogres pirmskolas izglītības iestādē „Zelta Sietiņš”, kur bērniem jau no mazotnes māca šķirot atkritumus.
Ceram, ka visi šie raidījumi deva sabiedrībai ieskatu un stimulu dzīvot un domāt zaļāk – rūpējoties un saudzējot vidi, kurā dzīvojam. Jāatceras, ka atkritumiem nav pasta indeksa - tie ir visā Latvijā! Un tāda pareiza rīcība kā atkritumu šķirošana nav spiesta lieta – bet videi ļoti noderīga! Domā un dzīvo zaļāk!